Kopš Google paziņoja, ka mājaslapas ātrums var ietekmēt mājaslapas pozīcijas meklētājsistēmu reitingos, tas kļuvis par diezgan aktuālu jautājumu mājaslapu izstrādātāju vidē, kā arī ir kļuvuši pieejamāki rīki un informācija par mājaslapu ielādes ātruma optimizāciju.

Kad sāku pētīt informāciju par mājaslapu ātdarbības uzlabošanu, atradu diezgan daudz iespējas būtiski paātrināt mājaslapu ielādes ātrumu, bez jau iepriekš zināmajām (gzip kompresija, attēlu, HTML, CSS un javascript failu izmēru samazināšana, PHP un SQL koda ātrdarbības uzlabošana), tāpēc ceru, ka šī informācija palīdzēs arī citiem veidot ātrākas un, līdz ar to, lietotājiem ērtāk lietojamas mājaslapas.

Google Page Speed

Viens no rīkiem, kas varētu palīdzēt uzlabot mājaslapas ielādes ātrumu, ir Google izstrādātais Page Speed, kas ir jāinstalē uz FireFox pārlūka ar FireBug paplašinājumu. Iesaku uzinstalēt uzreiz arī Closure Compiler for Page Speed. Google Page Speed izanalizēs mājaslapu un parādīs ieteikumus ātrdarbības uzlabošanai.

Yahoo! YSlow

Cits, līdzīgs rīks, kuru var izmantot paralēli ir Yahoo! izstrādātais YSlow, kurš tieši tāpat kā Page Speed instalējas uz FireFox pārlūka ar FireBug paplašinājumu.

ShowSlow.com

Page Speed un YSlow ne tikai sniedz ieteikumus lapas ātrdarbības uzlabošanai, bet arī  izmēra lapas ātrdarbības optimizāciju skalā no 0-100 punktiem. Salīdzināt savas mājaslapas ātrdarbības optimizāciju ar citām lapām var lapā www.showslow.com (turpat ir aprakstīts, kā var publicēt savus rezultātus). ShowSlow.com lapā var redzēt arī sīkāku informāciju, par ātrdarbības problēmām lapās, kuru Page Speed un YSlow rezultāti ir publicēti.

WebPageTest.org

Cits rīks, kuru var izmantot neko neinstalējot, taču, iespējams, ka informācija tajā nav tik viegli impretējama kā iepriekšminētajos, ir www.webpagetest.org, kuru iesaka izmantot arī Google pārstāvji. Domāju, ka, ja ir radusies izpratne par Page Speed un YSlow ieteikumiem, tad arī šī rīka ieteikumi mājaslapas optimizācijai īpašas problēmas neradīs. Webpagetest.org ir ne tikai pieejama līdzīga informācija kā abos iepriekšminētajos rīkos, bet arī ir iespējams uzskatāmi vizuāli salīdzināt divu lapu ielādes ātrumu (piemēram, apollo.lv un delfi.lv vai google.com un bing.com...).

FireFox paplašinājums FireBug

Tāpat, es ieteiktu izlasīt šo rakstu, kurā ar uzskatāmiem piemēriem ir aprakstīts, kas var aizkavēt lapas ātru ielādi un kā analizēt mājaslapas ielādi, izmantojot tikai FireFox paplašinājumu FireBug, un paanalizēt pašiem savas lapas ar FireBug rīku.

Papildus informācija mājaslapas ātrdarbības uzlabošanai

Ja esat pa īstam aizrāvušies ar savas mājaslapas ātrdarbības uzlabošanu, tad varat ielūkoties arī šajās saitēs:

• High Performance Web Sites blog - Steve Souders, kas ir piedalījies YSlow un Page Speed izstrādē, blogs par mājaslapu ātrdarbību.
• Web Page Analyzer - vienkāršs mājaslapas ātruma analizētājs, ļoti noderīgs mazām mājaslapām un sākuma-vidēja līmeņa optimizācijai.
• Best Practices for Speeding Up Your Web Site - Ļoti detalizēti izskaidroti Yahoo! izstrādātāju ieteikumi mājaslapas ātruma uzlabošanai.
• An Engineer's Guide to Bandwidth - Yahoo! inženiera izskaidrojumi, kā tiek pārsūtīti dati no servera līdz pārlūkam (un kāpēc viens 500 baitu liels fails pārsūtīsies ātrāk, nekā divi 50 baitu lieli faili).
• An Engineer's Guide to DNS - Yahoo! inženiera izskaidrojumi, kas ir DNS (Domain Name Server), kā DNS ietekmē mājaslapas ielādes ātrumu, un kā izmērīt DNS ātrumu.
• Yahoo! inženieri padalās ar lapas ātrdarbības noslēpumiem - latviski pārtulkots Yahoo! meklēšanas rezultātu lapas ātruma optimizācijas case study.

Vai ziniet citus noderīgus resursus par mājaslapu ielādes ātruma optimizāciju? Padalieties komentāros!

7±2 princips

Tā kā cilvēka prāts ir ierobežots apjomā, lai apstrādātu informāciju, tas apstrādā sarežģītus objektus sadalot informāciju daļās un vienībās. Atsaucoties uz George A. Miller pētījumiem, cilvēki īstermiņā spēj saglabāt atmiņā tikai piecas līdz deviņas lietas vienlaicīgi. Tas bieži tiek izmantots, lai argumentētu nepieciešamību ierobežot vienību skaitu izvēlnē līdz septiņām. Taču debates par "Septiņi plus-mīnuss divi" mītu vēl aizvien turpinās. Tāpēc nav īsti skaidrs vai un kā 7±2 principu vajadzētu pielietot mājaslapās.

2 sekunžu likums

Šis ir izplūdis princips, ka lietotājam nevajadzētu gaidīt vairāk par divām sekundēm uz dažiem sistēmu atbildes reakciju veidiem, kā piemēram uz aplikācijas pārslēgšanos un aplikācijas palaišanu. Divu sekunžu izvēle ir apspriežama, taču tā ir diezgan pamatota. Reālāks princips ir, ka, jo mazāk lietotājiem būs jāgaida, jo labāka tiem būs pieredze.

3 klikšķu likums

Saskaņā ar šo likumu, lietotāji pārstāj lietot mājaslapu, ja tie nav spējuši atrast sev nepieciešamo informāciju vai piekļūt mājaslapas piedāvātajam pakalpojumam veicot trīs peles klikšķus. Likums uzsver skaidras navigācijas nepieciešamību, loģisku struktūru un viegli izsekojamu mājaslapas hierarhiju. Taču vairumā gadījumu klikšķu skaits nav tik būtisks; būtiskāk ir, ka apmeklētāji vienmēr saprot, kur tie atrodas, no kurienes viņi te ir nokļuvuši, un kur viņi var doties tālāk. Pat desmit klikšķi ir ok, ja lietotājiem saglabājas sajūta, ka viņi pilnībā saprot, kā darbojas sistēma.

80/20 likums (Pareto princips)

Pareto princips (arī zināms kā "dažu svarīgo likums" un "faktoru retuma princips") nosaka, ka 80% rezultātu veidojas no 20% iemeslu. Tas ir pamatlikums biznesā (80% ienākumus veido 20% no pārdošanām), taču tas var tikt pielietots arī dizaina un lietojamības jomās. Piemēram, būtiski uzlabojumi var tikt sasniegti, identificējot 20% lietotāju, klientu, aktivitāšu, produktu vai procesu, kas veic 80% ieņēmumus, un maksimāli pievēršot tiem savu uzmanību.

Astoņi saskarsmes dizaina zelta likumi

Savos saskarsmes dizaina pētījumos Ben Schneiderman pasludināja principu kopumu, kas tika analītiski izvilkti no pieredzes, un kuri attiecas uz visām interaktīvajām sistēmam. Šie principi attiecas uz lietotāju saskarsmi, un kā tādi tie ir pielietojami arī mājaslapu dizainā.

1. Tiecieties uz konsistenci.
2. Ļaujiet biežiem lietotājiem izmantot īsceļus.
3. Piedāvājiet informatīvu atsauksmi.
4. Veidojiet dialogus, kas tiecas uz nobeigumu.
5. Piedāvājiet vienkāršu kļūdu apstrādi.
6. Pieļaujiet vienkāršu darbību atcelšanu.
7. Iekļaujiet kontroles sajūtu. Atbalstiet iekšējās kontroles atrašanos.
8. Samaziniet īstermiņa atmiņas noslogotību.

Fita likums

Paul Fitts identificēts 1954.gadā, Fita likums ir cilvēka kustības modulis, kas iepriekš nosaka laiku, kas nepieciešams, lai ātri pārvietotos uz noteiktu mērķi, kā funkcija no attāluma līdz mērķim un mērķa izmēru. Likums nosaka, ka jārēķinās ar laika zaudējumiem, norādot mērķi, ja mērķis ir mazs un/vai atrodas tālu. Šo likumu parasti izmanto attiecinot uz peles kustību, kas apmeklētājiem jāveic, lai nonāktu no punkta A uz punktu B. Šis princips iesaka izvietot saturu vietās, kas palielina satura pieejamību un uzlabo klikšķu īpatsvaru.

Inversā piramīda

Inversā piramīda ir rakstīšanas stils, kas apraksta būtību raksta pašā sākumā. Patiesībā tas ir "ūdenskrituma efekts", labi zināms žurnālistikā, kur autori uzreiz sniedz saviem lasītājiem priekšstatu par to, par ko viņi rakstīs. Raksts sākas ar apkopojumu, turpinās ar būtiskākajiem punktiem un tad ar mazāk būtiskām detaļām.Tā kā lietotāji vēlas tūlītēju apmierinājumu (izpratni), tad inversās piramīdas stils būtiski uzlabos lietotāju pieredzi.

Vairāk informācijas par "The Smashing Book".

Ne tikai skaista seja: Ātrdarbība un jaunais Yahoo! Search

22.septembrī mēs atklājām jauno Yahoo! meklēšanas rezultātu lapu, kas ir pielādēta ar plašu jaunu iespēju klāstu. Jūs varat būt pārsteigts uzzinot, ka jaunais dizains patiesībā ir mazliet ātrāks par oriģinālo. Apdomīgi izmantojot mūsdienīgas ātrdarbības tehnikas, mēs ne tikai nepalielinājām lapas kopējo svaru un HTTP pieprasījumu skaitu, bet arī veicām daudzus uzlabojumus lapas ielādes ātrdarbībai. Tagad, kad esat aplūkojuši jauno meklēšanas rezultātu lapu, izskatīsim dažus ātrdarbības uzlabošanas iespējas, kuras mēs izmantojām veidojot jauno veidni.

Koda pārstrāde

Jebkura radikālas dizaina izmaiņa, kā šī, ir lieliska iespēja pārstrādāt kodu, un mēs to izmantojām, pārrakstot Yahoo! Search lapu HTML, CSS un JavaScript no nulles. Ja iedomājamies par veidni kā ietvaru, kas satur "10 zilās saites" lapas centrā, viss kods ap saturu centrā tika pārstrādāts. Tas mums deva iespēju atbrīvoties no veciem koda atlikumiem un izmantot dažas jaunas tehnikas un labāko praksi, samazinot lapas svaru un renderēšanas sarežģītību procesā.

Kā viens ātrs piemērs, par to, kas jauns, mūsu meklēšanas lapa tagad izmanto CSS attēlu pagriešanu. Tā vietā, lai izmantotu dažādus attēlus augšējai un apakšējai bultai mūsu spraitā, mēs izmantojam tikai apakšējo bultu. Lai ģenerētu augšejo bultu lielākajai daļai (izņemot Operu) A-klases pārlūkiem, mēs izmantojam šādu CSS triku:

-moz-trasform: rotate(180deg);
-webkit-transform: rotate(180deg);
filter: progid:DXImageTransform.Microsoft.BasicImage(rotation=2);

Patiesībā tas ieekonomē tikai dažus baitus, taču katrs sīkums skaitās, un šo iestrādāt bija salīdzinoši vienkārši.

Mēs arī izmantojām šoi iespēju uzlabot lapas struktūru un pieejamību. Mēs uzskatam, ka filozofija, ka ir jāveido atsevišķa pieredze pieejamībai, ir maldīga; mēs ticam, ka ir iespējams rakstīt pieejamu kodu nesamazinot ātrdarbību. Būtiskākais uzlabojums jaunajā dizainā ir vienkārši labāka dokumenta struktūras izveidošana, izmantojot <h1>, <h2> un <h3> tagus, kas ļauj ekrānlasītājiem pārvietoties pa lapu daudz vieglāk. Mē arī pievienojām dažas labākas taustiņu kombinācijas, piemēram, ka pirmais spiediens uz tab taustiņa pārvieto pa tiešo uz meklēšanas ievades logu, tā vietā, lai pārvietotu uz navigācijas saitēm, un CTRL-SHIFT DOWN kombinācija ļauj pārlekt pāri galvenei un sānu joslai un fokusēties uz pirmo meklēšanas rezultātu.

Data URI attēli

Jaunais dizains izmanto dažas atkārtojušās krāsu pārejas, kuras izskatās lieliski, taču var būt absolūti ātrdarbības iznīcinātāji. Lai apietu šo problēmu, mēs izmantojām retu iespēju, ko atbalsta visi mūsdienu pārlūki, kas saucas Data URI attēli. Šī tehnika ļauj iekļaut kodētus datus individuāliem attēliem tieši iekš CSS. Šī tehnika ir zināma jau kādu laiku, taču tikai nesen tā ieguva pietiekošu atbalstu, lai to varētu plaši izmantot.

Data URI attēli ļāva mums izvairīties no papildus sprite attēlu smaguma, kas būtu saistīts ar krāsu pāreju attēliem, kas atkārtojas, tajā pašā laikā uzlabojot ātrdarbību, izvairoties no "ielekšanas" efekta, kuru dažreiz iespējams redzēt ar veidņu attēliem. Tradicionālās CSS failā, kas satur atsauces uz ārējiem attēliem, pārlūks ielādē CSS, apstrādā CSS un sāk attēlot lapu. Jebkuras atsauces CSS uz attēliem rada jaunu HTTP pieprasījumu. Atkarībā no pieslēguma ātruma, lapa var būt jau attēlota uz to brīdi, kad attēls ielādējas, kas rada "ielekšanas" efektu, ka pēkšņi lapā "ielec" attēls. Data URI attēli palīdzēja mums pilnībā izvairīties no "ielekšanas" efekta un nozīmīgi samazināt HTTP pieprasījumu skaitu.

Lai saglabātu atpakaļejošu savietojamību, mēs piedāvājam atsevišķu spraita attēlu ar gradācijām priekš IE6 un IE7. Tas nozīmē, ka šo pārlūku ātrdarbība būs mazliet mazāka par mūsdienīgāku pārlūku ātrdarbību, taču kopējais ieguvums vienalga ir tā vērts. Protams, sadalīta koda menedžēšana ir mazliet riskanta. Vairākas mājaslapas dod priekšroku to darīt ar nosacījuma komentāriem vai citām tehnikām. Mūsu gadījumā kopīgā atšķirība patiesībā ir ļoti maza - mūsu izstrādes rīki nosūta vajadzīgos statiskos resursus uz mūsu Satura Sadales Tīklu (CDN), un mūsu frontend nosaka pārlūku un ievieto vajadzīgo CSS failu.

Semantiska lapas padeve

Tā vietā, lai sagaidītu, kamēr serveris ģenerēs lapu pilnībā un tad nosūtītu to visu kopā, mēs nosūtam lapu klientam trīs semantiski nozīmīgās daļās, kas ļauj pārlūkam sākt attēlot lapu un pieprasīt statiskos resursus ātrāk.

• Pirmā daļa sastāv no lapas galvenes un meklēšanas ievades loga, un tā tiek nosūtīta pirms mēs pat pieprasam meklēšanas rezultātus no backend. Tas ļauj pārlūkam sākt ielādēt statiskos resursus, kamēr mūsu serveris vēl apstrādā meklēšanas pieprasījumu.
• Otrā daļa sastāv no visa redzamā lapas satura un reklāmām, bet ne JavaScript. Tas ļauj lietotājam acumirklī sākt meklēšanas rezultātu skanēšanu un darbības ar tiem, pirms pārlūks vēl ir ielādējis un sācis darbināt jebkuru Javacript kodu.
• Pēdējā daļa satur JavaScript, kas pievieno būtisku, bet ne kritisku funkcionalitāti kā Search Assist un Search Pad.

Tīkla efekts ir tāds, ka lietotājs redz lapas ielādi un var ar to darboties daudz ātrāk. Nosūtot pēc iespējas ātrāk pārlūkam informāciju, kas nepieciešama, lai tas varētu ielādēt statiskos komponentus, mēs arī samazinam kopējo ielādes laiku.

Ņemiet vērā, ka vecais dizains arī izmantoja semantisku lapas padevi, bet ne tik agresīvi. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka iepriekšējā dizainā pirmajā daļā tika iekļauts tikai kods līdz <head>. Pārstrādājot kā mūsu backend loģika darbojas, mēs varējām pirmajā daļā iekļaut arī daļu no <body> elementa un iekļaut būtiskus vizuālos elementus kā lapas galvene un meklēšanas ievades logu. panākot, ka vizuālais kods sāk nākt pa vadiem, tas rada iespaidu, ka lapa ielādējas, ka "kaut kas notiek".

Slinkā ielāde

JavaScript un CSS, kas tiek izmantots meklēšanas rezultātu attēlošanas lapās tagad ielādējas divās atsevišķās daļās. Pirmā daļa izmanto tikai pašu minimālāko CSS un JavaScript, kas nepieciešams 100% meklēšanas rezultātu lapu attēlošanai, tā ka pamatdarbībām nepieciešamais ielādējas tik ātri, cik vien iespējams. Otrā daļa ielādē papildus (bet smagāku) funkcionalitāti kā Search Assist un Search Pad. Mēs tāpat ielādējam papildus CSS un JavaScript daļas saīsinājumiem un citām dinamiskām iespējām tikai pie nepieciešamības, nodrošinot, ka mēs neizmantojam nelietderīgi laiku ielādējot kodu, kurš mums visdrīzāk nebūs nepieciešams.

Kā meklētājsistēmas mājaslapa mēs nevaram izvairīties no smagās slinkās-ielādes, jo meklēšanas pieredze ir ļoti būtiska lietotāju pieredze tīmeklī. Kad lietotājs pieprasa meklēšanas lapu, parasti viņi skanē un klikšķina ļoti ātri. Ja vien mēs varam nodrošināt šīs pamatdarības pēc iespējas ātrākas, mēs varam atlikt pārējās komponentes uz vēlāku laiku. Ja jūsu mājaslapai ir citādāka lietojamības paradigma, jums vajag būt uzmanīgākiem; jūs nevarat slinki ielādēt komponentus, ar kuriem lietotājs vēlas darboties uzreiz.

Dizaineri un inženieri piekrīt: Ātrdarbība ir būtiskākā!

Iespējams, aiz visiem šeit izklāstītājiem tehniskajiem spriedumiem, visnozīmīgākā ietekme bija mūsu filozofijai, ka ātrdarbība ir visu problēma, visos līmeņos. Mūsu frontend inženieru komanda sāka domāt un plānot ātrdarbību vēl pirms dizaini bija uzskicēti. Tas ļāva mums dot agras atsauksmes mūsu Lietotājpieredzes Dizaina departamentam un strādāt kopīgi ar viņiem, kamēr viņi atslīpēja savus dizainus.

Mūsu dizaineri jau bija ņēmuši vērā daudzus ātrdarbības principus, kurus viņi iemācījās gadu gaitā, kā, piemēram, spraitu optimizācija. Tomēr, jaunajā dizainā tiek daudz vairāk izmantotas krāsu pārejas, kā iepriekšējā dizainā, kas var izmaksāt ļoti dārgi - īpaši, ja pārejas tiek izstieptas vertikāli vai horizontāli visas lapas garumā.

Par laimi, mūsu dizaineri laicīgi mums norādīja uz savām bažām, un mums bija iespēja veikt kopīgi prāta vētru, kā izmantot grafiskos komponentus efektīvāk. Pēc tam, kad dizaineri saprata dažas tehnikas, kuras mēs vēlējāmies izmantot un dažus ierobežojumus, tie bija spējīgi piedāvāt dažus absolūti brīnišķīgus dizainus, kas iekļāvās mūsu noteiktajās ātrdarbības robežās. Pēc šīm dažām sapulcēm, katrā dizaina pakāpē mūsu Lietotājpieredzes Dizaina departamenta komanda saskaņoja ar ātrdarbības inženieriem, lai pārliecinātos, ka mēs nepārkāpjam mūsu ātrdarbības mērķus. Šī ciešā sadarbība palīdzēja mums atturēties no uztraukumiem par ātrdarbību.

Citiem vārdiem, jauni triki un ātrdarbības tehnikas tikai noved jūs tik tālu. Pateicoties individuālu dizaineru un inženieru bezgalīgām smaga darba stundām jaunā Yahoo! Search lapa piedāvā lielāku funkcionalitāti un vairāk dizaina komponentes pat ātrākā iepakojumā. Un mēs vēl aizvien smagi strādājam kopā ar mūsu kolēģiem dizaineriem, lai veidotu meklēšanas pieredzi vēl ātrāku un labāku turpmākajās nedēļās un mēnešos. Ja jums ir kādi jautājumi par Yahoo! Search un frontend ātrdarbību, mēs gaidam jūsu atsauksmes!

Ryan Grove
Yahoo! frontend inženieris

Stoyan Stefanov
Yahoo! ātrdarbības inženieris

Venkateswaran Udayasankar
Yahoo! ātrdarbības inženieris

Vienojāmies, ka to drīkstēšu publicēt 2009.gadā. Tā kā www.saeima.lv nekas būtisks kopš tā laika mainījies nav, tad domāju, ka šis viedoklis ir aktuāls arī tagad.

Mājas lapas www.saeima.lv apskats

Kā jau visas mājas lapas, arī www.saeima.lv būtu jābūt veidotai, lai tā būtu ērta lietošanā un pieejama pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.

Diemžēl pašlaik www.saeima.lv izskatās, ka tā ir veidota nevis lai to izmantotu cilvēki, bet gan, lai tiktu atzīmēts kāds ķeksītis kādā atskaitē.

Vienīgās pieņemtās normatīvās prasības valsts mērogā kārtībai, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, lai nodrošinātu tās pieejamību ir MK noteikumi Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"¹. Taču šie noteikumi attiecas tikai tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātām publiskām personām, izņemot pašvaldību iestādes. Tātad uz Saeimu šie noteikumi nav saistoši. Jāatzīst, ka neņemot vērā grozījumus, kuri ir spēkā ar 2008. gada 9. augustu, www.saeima.lv tomēr formāli ir ievērojusi gandrīz visus iepriekš minētajos noteikumos iestrādātos punktus. Taču, lai mājas lapa būtu ērta lietošanā un pieejama pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, ar to vien nepietiek.

Mājas lapas raksturo šādas īpašības:

• lietošanas ērtums jeb lietojamība (usability);
• pieejamība (accessibility);
• saturs;
• lapas vizuālais noformējums.

Pētījumi liecina, ka mājas lapas apmeklētājiem par mājas lapu rodas pirmais priekšstats jau pirmajās sekundes desmitdaļās. Paskatoties uz mājas lapas www.saeima.lv sākumlapu, nekāds labais priekšstats neveidojas. Lapa nesniedz vizuālo baudījumu un nerada priekšstatu, ka tā pārstāv nopietnu valstisku institūciju. Paskatoties uz lapas vizuālo noformējumu, diemžēl nerodas nekāds priekšstats par to, kādas ir Saeimas vērtības. Neizprotama paliek arī mazās bildītes sākumlapā nozīme.

Pirmā lieta, kas duras acīs – nekur nav redzama saite uz informāciju, kas ir Saeima, kurai intuitīvi vajadzētu būt ar nosaukumu "Par Saeimu". Apmeklētājiem būtu jādod iespēja noskaidrot, kas tā ir par iestādi un ar ko tā nodarbojas, kuras mājas lapu tie apmeklē, jo mājas lapai būtu jābūt kā iestādes vizītkartei internetā.

Aplūkojot rūpīgāk sākumlapu, ir redzams, cik neloģiski tiek attēlota informācija. Tā tiek sagrupēta četrās daļās – Deputāti, Likumdošana, Aktualitātes un Vispārējā informācija. Neloģiski šķiet tas, ka šo grupu virsraksti ir mazākiem burtiem, kā pati informācija zem šiem virsrakstiem.

Paskatoties citas mājas lapas www.saeima.lv lapas, ir redzams, ka nav ievērots viens no lietojamības pamatprincipiem – konsekvence². Piemēram, saite "Rakstīt mājas lapas administratoram" atrodas te labajā, te kreisajā pusē, arī navigācijas elementi dažādās lapās izskatās savādāk, ir lapas, kurās navigācijas elementi vispār nav atrodami (piemēram, www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP0796_0).

Lapu vizuālais noformējums ir nevis ieturēts vienotā stilā, bet tā praktiski nav. Līdz ar to, lietotājs pārejot uz citu lapu, var pat nepamanīt, vai viņš vēl aizvien atrodas www.saeima.lv mājas lapā, vai arī atrodas kādā citā lapā.

Saites ir mājas lapu viens no pamatelementiem, tāpēc tām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību. Pie lapas mīnusiem var pieskaitīt arī to, ka lapā ir ļoti daudz saišu uz ārējiem resursiem, taču šīs saites izskatās tieši tāpat, kā saites uz iekšējiem resursiem.

Turpinot par saitēm lapā, lietojamības eksperti iesaka, lai tās tiktu izceltas ar krāsu un arī ar pasvītrojumu³, lai palielinātu iespējas, ka lietotājs uz tām noklikšķinās. www.saeima.lv mājas lapā tas nav ievērots.

Saitēm HTML kodā nav pievienoti arī title atribūti⁴, kuri ne tikai palīdz lietotājiem izprast, kurp vedīs saite, bet arī palīdz meklētājsistēmām (Google, Yahoo!, MSN, Live.com u.c.) precīzāk indeksēt mājas lapu, lai tās varētu lietotājiem piedāvāt visatbilstošākos rezultātus. Tieši tas pats attiecas uz alt atribūtiem⁵ HTML kodā pie bildēm mājas lapā.

www.saeima.lv lapā ir slikta prakse atvērt dažas saites jaunā interneta pārlūka logā. Lietotājam grūti aptvert informāciju jau esošajā logā, kur nu vēl divos logos. Lai gan, tas var arī neatvērties, jo lietotājiem pārlūkos bieži vien ir uzstādīti dažādi reklāmu bloķētāji, kuri vienkārši nobloķē jauna loga atvēršanu. Līdz ar to lietotājs iegūst negatīvu pieredzi par mājas lapu, jo viņam šķiet, ka saite nedarbojas.

Cita problēma ar saitēm www.saeima.lv mājas lapā ir tā, ka tās bieži vien norāda uz informāciju, kas nav internetā pieņemtajos formātos. Piemēram, MS Word formātā vai Adobe Acrobat formātā. Turklāt pie saitēm nav nekādas norādes, ka informācijas apskatei nepieciešamas papildus programmas. Lietojamības eksperti iesaka izmantot informāciju citos formātos pēc iespējas mazāk⁶.

Runājot par lapu saturu, arī te varētu vairāk piedomāt, kā to noformēt lasāmāku, jo pētījumi pierāda, ka internetā lietotāji tekstu biežāk nevis lasa, bet skenē⁷.

Palielinot burtu izmēru, teksts būtu salasāms daudz plašākai auditorijai. Ideāli būtu, ja burtu izmēru varētu mainīt (kā to paredz arī MK not. Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"¹ 19.1 punkts).

Būtu nepieciešams pārskatīt iespēju sadalīt garus tekstus pa vairākām lapām, jo pētījumi⁸ pierāda, ka "vidējā" interneta lapā lietotāji pavada tikai tik daudz, lai izlasītu maksimums 28% no teksta, visbiežāk gan tie izlasa tikai 20% no visa teksta. Tikai lapās, kurās ir 111 vārdi vai mazāk, lietotāji parasti izlasa vismaz pusi no teksta. Daži pētījumi⁹ norāda, ka labus rezultātus var panākt jaucot garākus tekstus ar īsākiem.

Garākos tekstos noteikti būtu jāievieto vairāk ilustratīvo materiāli – grafikus, bildes, jo tas ne tikai palīdz labāk un vieglāk uztvert informāciju, bet arī vienkārši ļauj lietotājiem atpūtināt acis. Tieši tā paša iemesla dēļ prasās tekstos arī lielākas atstarpes starp rindkopām, kā arī varbūt pārdomāt rūpīgāk burtu garnitūras izvēli. Pavisam noteikti tekstu vieglāk uztvert arī palīdzētu gaumīgi lapas grafiskie noformējuma elementi. Iespējams, ka lietotājiem būtu vieglāk arī uztvert lapu, ja tiktu vairāk izmantotas dažādas vispārpieņemtas piktogrammas, kuras uztvert ir ātrāk un vienkāršāk par tekstu.

Ņemot vērā, ka lietotāji biežāk skenē tekstu, nevis lasa vārdu pa vārdam⁷, tekstu vajadzētu ievietot viegli skenējamā formātā, tas ir, tam būtu jābūt sagrupētam, izmantojot virsrakstus un apakšvirsrakstus, sarakstus, jācenšas izmantot "piramīdas princips" (sākt ar secinājumiem vai kopsavilkumu un turpināt ar sīkāku iztirzājumu), kā arī būtiskākos atslēgvārdus tekstā vajadzētu izcelt.

www.saeima.lv/Likumdosana/sede.html

Interneta adreses (URL) mājas lapā www.saeima.lv ir lietotājiem nedraudzīgas, tās ir grūti izprast, jo tās neatbilst lapas struktūras arhitektūrai, tās ir grūti nolasīt, lai citi cilvēki varētu tās saprast. Piemēram, www.saeima.lv/pages/aktualitates.jsp?page=info-medijiem. Daudz draudzīgāk lietotājiem (un arī meklētājsistēmām¹⁰) būtu, ja lapas interneta adrese (URL) būtu šāda:
www.saeima.lv/aktualitates/info-medijiem.

Mājas lapai www.saeima.lv iztrūkst arī interaktīvie elementi, par kuriem ir pieminēts arī MK not. Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"¹ 15.7 punktā (piemēram, "Jūsu jautājums", "Viesu grāmata", "Komentāri", "Forums", "Diskusija", "Aptauja"), kuri palīdzētu ne tikai iegūt atgriezenisko saiti no mājas lapas apmeklētājiem par Saeimas darbību, bet arī rosinātu diskusijas mājas lapas apmeklētāju starpā.

Žurnālistu, un citu cilvēku ērtībām, kuri vēlas sekot aktualitātēm mājas lapā, neapmeklējot to, būtu nepieciešama arī atsevišķu mājas lapas satura vienību piegāde, izmantojot vienkāršās sindicēšanas pakalpojuma (Really Simple Syndication jeb RSS) kanālus. Pašlaik šī iespēja www.saeima.lv mājaslapā nav pieejama.

www.saeima.lv ir arī dažādas tehniskas nepilnības, kuras traucē gan lapas lietojamībai, gan pieejamībai. Bez jau iepriekš minētajiem alt un title atribūtiem, lapa nav veidota pēc The World Wide Web Consortium (W3C) ieteikumiem. Dažās lapās nav nodefinēts Doctype¹¹ (piemēram, www.saeima.lv/pages/aktualitates.jsp). Lapa tiek kodēta Windows-1257 kodējumā, nevis mūsdienās jau internetā vispārpieņemtajā UTF-8 kodējumā, kas ļauj bez problēmām attēlot vienā lapā dažādu valodu simbolus. Lapas izklājuma veidošanai nekorekti¹² tiek izmantotas tabulas. Sākumlapā pilnīgi lieki tiek izmantoti tā saucamie freimi (frames), kuri samazina lapas pieejamību, lietojamību, kā arī rada problēmas korekti indeksēt lapu meklētājsistēmām¹³.

Ņemot vērā, ka mūsdienās mājas lapās parasti vismaz trešdaļa (dažās arī gandrīz 100%) no apmeklētājiem nonāk caur meklētājsistēmām (visvairāk tieši no Google¹⁴), tad nevajadzētu noniecināt meklētājsistēmu nozīmi, veidojot mājaslapas – vajadzētu rūpīgi pārdomāt saturā izmantotos atslēgvārdus, lapas struktūru, URL interneta adreses, lietotājiem un meklētājsistēmām draudzīgu lapas kodu.

Secinājumi: Mājas lapas www.saeima.lv vizuālais noformējums nespēj atbilstoši reprezentēt Saeimu, tā neatbilst mūsdienās pieņemtajiem mājaslapas veidošanas, lietojamības un pieejamības standartiem, līdz ar to liekot šķēršļus tās apmeklētājiem pilnvērtīgi iepazīties ar tajā publicēto informāciju, kā arī sniegt atgriezenisko saiti par Saeimas darbību izmantojot internetu.

Atsauces

¹ MK noteikumi Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" ("LV", 41 (3617). 09.03.2007.spēkā ar 10.03.2007 ar grozījumiem:
MK noteikumi Nr. 648 ("LV", 122 (3906), 08.08.2008.) spēkā ar 09.08.2008.
www.likumi.lv/doc.php?id=154198

² "Consistency is one of the most powerful usability principles: when things always behave the same, users don't have to worry about what will happen. Instead, they know what will happen based on earlier experience. Every time you release an apple over Sir Isaac Newton, it will drop on his head. That's good." – Jakob Nielsen.
www.useit.com/alertbox/9605.html

³ "To maximize the perceived affordance of clickability, color and underline the link text. Users shouldn't have to guess or scrub the page to find out where they can click." – Jakob Nielsen
www.useit.com/alertbox/20040510.html

⁴ www.w3.org/TR/REC-html40/struct/global.html#h-7.4.3

⁵ www.w3.org/QA/Tips/altAttribute

⁶ "When using PC-native file formats such as PDF or spreadsheets, users feel like they're interacting with a PC application. Because users are no longer browsing a website, they shouldn't be given a browser UI." – Jakob Nielsen
www.useit.com/alertbox/open_new_windows.html
www.useit.com/alertbox/20030714.html

⁷ "People rarely read Web pages word by word; instead, they scan the page, picking out individual words and sentences. In research on how people read websites we found that 79 percent of our test users always scanned any new page they came across; only 16 percent read word-by-word." – Jakob Nielsen
www.useit.com/alertbox/9710a.html

⁸ "On the average Web page, users have time to read at most 28% of the words during an average visit; 20% is more likely. (...) On an average visit, users read half the information only on those pages with 111 words or less." – Jacob Nielsen
www.useit.com/alertbox/percent-text-read.html

⁹ www.useit.com/alertbox/content-strategy.html

¹⁰ www.google.com/support/webmasters/bin/answer.py?hl=en&answer=76329

¹¹ www.w3schools.com/tags/tag_DOCTYPE.asp

¹² "HTML is a structural language, which means it is - or should be - used to add structure into a text through tags. The table tag should then only be used to format data into a table to relate columns with rows."
www.w3.org/2002/03/csslayout-howto

"The Web Standards Project’s (WaSP) Browser Upgrade Initiative (BUI), has spurred many a designer to move towards more standards compliant web design, using CSS rather than tables for layout to save user bandwidth while enhancing underlying semantics, accessibility, and reach."
www.alistapart.com/articles/practicalcss/

¹³ "Google supports frames and iframes to the extent that it can. Frames can cause problems for search engines because they don't correspond to the conceptual model of the web. In this model, one page displays only one URL. Pages that use frames or iframes display several URLs (one for each frame) within a single page. Google tries to associate framed content with the page containing the frames, but we don't guarantee that we will.

If you're concerned with how your site appears in the Google search results, please read Search Engines and Frames This document describes the use of the "NoFrames" tag to provide alternate content. If you use wording such as "This site requires the use of frames," or "Upgrade your browser," instead of providing alternate content on your site, then you'll exclude both search engines and individuals who've disabled frames on their browsers. For example, audio web browsers, such as those used in automobiles and by the visually impaired, typically do not support frames."
www.google.com/support/webmasters/bin/answer.py?answer=34445

¹⁴ "Uz šo brīdi Googles daļa pasaulē interneta meklēšanas jomā sastāda 70,77%, seko Yahoo! ar 18.65%, Microsoft ar 5.36% un ask.com ar 3.53%."
www.notepad.lv/slideinfo.php?t=2160