Lieta tāda, ka HC.LV portāla veidotāji, kopā jau apmēram 10 cilvēki, reāli dzīvo un darbojas dažādos Latvijas nostūros (ir pat bijis gadījums, kad vienu no portāla veidotājiem dzīvē satiku tikai pēc pusotra gada kopīgas darbības). tāpēc savstarpējā saziņa pārsvarā notiek tiešsaistē.

HC.LV komanda nodarbojas ne tikai ar portāla veidošanu, bet arī ar dažādu pasākumu organizēšanu un citiem projektiem paralēli, kur katrs ir atbildīgs par savu jomu. Nesen pēc HC.LV pasākuma Andrejsalā, uz kuru atnāca pāri par tūkstoti apmeklētāju, sākām savā starpā atkal sarakstīties ar e-pasta palīdzību par to, ko vajadzētu uzlabot nākamajā pasākumā. Tā kā pasākuma aktīvie organizētāji bija vismaz trīs, tad šī mūsu diskusija pa e-pastu ātri vien pārvērtās nekontrolējamā haosā. Turklāt gribējās, lai arī pārējie HC.LV komandas dalībnieki būtu lietas kursā par to, kas notiek HC.LV „ķēķī”.

HC.LV portāla publiskais čats tika uzreiz atmests – informācija netiek nekur saglabāta, arī publiski iekšējās lietas pārrunāt nebūtu smuki. Radās doma par atsevišķu forumu tikai HC.LV komandai. Kādreiz tāds tika aktīvi lietots, taču te es atcerējos laacz.lv blogā postu par tiešsaistes ofisiem.

Tiešsaistes, jeb virtuālais ofiss ir darba vide internetā, kur var pieslēgties vairāki darbinieki un ērti apmainīties ar informāciju savā starpā. Dažādus risinājumus var atrast meklējot pēc atslēgvārdiem „virtual office” un „groupware”. Izskatās, ka arī „collaboration software” nozīmē to pašu.

Medības pēc labākā risinājuma sākās. Jāpiezīmē, ka tika izvirzītas šādas prasības:

• Ērta, intuitīva lietošana
• Iespēja aplūkot kontaktus
• Iespēja mainīties/dalīties ar failiem
• Iespēja mainīties ar informāciju (čats/forums/ziņojumu dēlis/cits risinājums)
• Iespēja dot sev un citiem izpildāmus uzdevumus (tasks)
• Risinājumam jābūt bezmaksas

Pēdējās prasības dēļ tika atmests Zoho (bezmaksas risinājums pašiem jāinstalē uz IIS, kas mūsu rīcībā nav). Google Apps arī neatbilda prasībām. Tika iemēģināts OfficeZilla, diemžēl tas izskatījās pārāk gļukains, lai to varētu reāli lietot, sākot jau ar to, ka netika atbalstīts UTF-8 kodējums.

Nākamais atradums bija eGroupWare, kurš gan ir jāinstalē uz servera. Diemžēl šis produkts neizturēja instalācijas pārbaudi, kā rezultātā izmeta čupu ar kļūdām, ka uzinstalēt to neizdosies. Tika meklēts nākamais upuris.

phpGroupWare tika atrasts nākamais. Smuka instalācija, iespaidīgas iespējas no pirmā skata… Taču pārāk iespaidīgas iespējas – tik iespaidīgas, ka pat man, kam ir ~15 gadu stāžs IT jomā, nācās meklēt atbalsta forumā informāciju par to, kā pievienot publisku ziņu. Tik sarežģīti, ka lietotājs parastais (lietotājs vulgaris) nemūžam tādu pasākumu nelietos.

Ir gan dažas labas iespējas – projektu vadība, kā arī resursu izmantošana (cerēju, ka varēšu norādīt reklāmas baneru vietas kā resursus un ērti visi varēs pārskatīt, kurā laika posmā ir brīvas vietas reklāmām. Diemžēl jaunajā phpGroupWare versijā tāda lieta, kā sazināšanās starp lietotājiem ar čata vai foruma palīdzību nav iespējama. Tika meklēts nākamais kandidāts.

more.groupware – vienkāršs lietošanā, vienkāršas iespējas. Diemžēl iebūvētā e-pasta sistēma nedarbojas korekti ar UTF-8 kodējumu. Arī administrācija ir pārāk sarežģīta.

Pēdējais tika iemēģināts Collanos Workplace. Atšķirībā no visiem iepriekšminētajiem risinājumiem, šī aplikācija neatrodas uz servera, bet gan tā ir jāinstalē katram lietotājam uz sava datora, jo šī aplikācija izmanto p2p iespējas datu sinhronizēšanai. Tā arī nav web aplikācija.

Instalēšana vienkārša, nekā sarežģīta tur nav. Programma tiek uzinstalēta, notiek reģistrēšanās Collanos tīklā un to var sākt izmantot. Tiek izveidota darbavieta – vieta, kur var izveidot mapes un pievienot dažādus objektus. Objekti var būt jebkurš fails, saite, uzdevums (task), piezīme vai diskusija. Kad daudz maz darbavieta ir sakārtota, var uzaicināt citus lietotājus uz šo darbavietu – uzaicinātie lietotāji var ērti ieviest savas izmaiņas objektos un pievienot jaunus. Pie tam veiktajām izmaiņām ir viegli izsekot, jo mainītie objekti tiek atsevišķi iezīmēti. Pie tam „darbavietas” var būt vairākas – katra var tikt dalīta ar citiem cilvēkiem.


Pie mīnusiem varētu atzīmēt to, ka nevar ar vienu lietotājvārdu darboties no vairākiem datoriem, uzdevumu progresam un prioritātei ir grūti izsekot (lai gan veidotāji dienas laikā atbildēja uz šo jautājumu un aprakstīja, kā to var darīt ļoti viegli, kā arī nav ieviests kalendārs, kas būtu integrēts ar uzdeviem (tasks). Izstrādātāji gan to sola ieviest nākamajās versijās. Vēl viena nepatīkama lieta ir tāda, ka citi lietotāji var viens otru izmest ārā no "darbavietas" – te nu ir jāņem vērā, ka šī vieta nav paredzēta cīņu laukam, taču arī šī problēma ir risināma (jāatcerās, ka pēc noklusējuma visiem "darbavietas" lietotājiem ir administratora tiesības)

Lai nu kā būtu ar tām nepilnībām, bet kā informācijas apmaiņas programma Collanos Workplace ir viena no labākajām pašreiz pieejamajām bezmaksas iespējām kopīgam darbam attālināti. Arī izstrādātāji ir atsaucīgi – atbalsta forumā atbild salīdzinoši ātri un neskopojas ar detalizētiem paskaidrojumiem. Tiek solīta nākamā izstrādes versija jau 2007.gada septembra nogalē.

Cerams, ka šī aplikācija palīdzēs mums strādāt efektīvāk, un varbūt kādam arī šis raksts būs noderīgs darba efektivitātes uzlabošanai savā organizācijā!

Bieži ieraugot kārtējo blogu (jo īpaši, ja tas ir veidots uz WordPress platformas), mani pārņem nepatīkamas sajūtas. Ne jau tāpēc, ka man ir kādas pretenzijas pret WordPress platformu, blogiem, vai to autoriem personiski. Vienkārši ir tāda sajūta, ka tīmeklis tiek piesārņots ar kārtējo drazu, kas atkārto jau publicēto.

Latvijas blogotāju starpā notiek neformāla sacensība, kurš uzrakstīs pirmais par citur aprakstītu jaunumu. Pēc tam blogotāji saitējas savā starpā: "Redz kāds jaunums rakstīts A lapā, atradu caur B lapu, vēl par to raksta X un Y!" Un neviens neko būtisku neuzraksta, netiek veidots kvalitatīvs saturs. (Kādreiz par to pašu laacz sūdzējās savā blogā, ja kāds atrod, iemetiet, lūdzu, saiti komentāros uz to rakstu.) Kurš pirmais paspēj uzrakstīt uz to vairāk atsaucas citi, un tam ir lielāks apmeklējums. Ne ilgāk par nedēļu gan...

Agrāk man patikās pods.lv raksti par web jomu, patikās arī laacz.lv. Bet pēdējā laikā laacz raksta aizvien biežāk par personiskām lietām, kuras, manuprāt, nonivilē laacz.lv resursa vērtību. Arī par pods.lv, kopš jaunās versijas, domāju līdzīgi - ir īsi raksti, kuros noderīga, reāli pielietojama satura ir ļoti maz. Ir par ko padomāt, vai ne? Pa retam ar saturīgiem un analītiskiem rakstiem savā blogā mani pārsteidz 0nkulis (lai gan man rodas par viņu iespaids, ka viņš varētu būt labs ideju ģenerātors, bet ne realizētājs), arī Ulda Zariņa apcerīgos rakstus reizēm man patīk palasīties.

Nesaistot ar iepriekšrakstīto, esmu bieži pārdomājis, kas ir manis veidotais saturs, par kuru es pats esmu lepns? Kurš ir un būs aktuāls vēl vairākus gadus pēc tā uzrakstīšanas? Par kuru man pašam ir gandarījums? Kuru es atceros, un atsauksmes par kuru es ik pa laikam paskatos?

100% gadījumu tas ir saturs, kuru es neesmu veidojis vienā dienā. Tas ir saturs, kuru esmu pārdomājis varbūt vairākus mēnešus ilgi, pirms to izteikt vārdos. Daļu no tā es esmu rakstījis pat vairākas dienas. Esmu pat vienreiz vairākas dienas pavadījis atbilstošas bildes meklējumos kādam rakstam. Un daļu no tā es esmu pārlasījis, pārlabojis un koriģējis, tad aizmirsis rakstīto un atsācis visu no jauna, lai varbūt pēc pāris mēnešiem to publicētu. Ir raksti, kuri tapuši un tikuši publicēti viena vakara laikā - ja ir bijusi iedvesma. Un arī tad tie ir pārlaboti un koriģēti vēl ilgi pēc to publicēšanas.

Ja kādam ir interesanti tos palasīties, es izlieku saites uz dažiem saviem rakstiem, ar kuriem es lepojos, bet ar vienu noteikumu - neskatieties tos, pirms neesat izlasījuši šo rakstu līdz beigām:

• Preses relīze - kas tā ir, un pamācība, kā to veidot
• Pamācība jaunajām grupām: „Kā kļūt populāriem”
• Meiteņu īsie svārki
• No rīta līdz Ziepniekkalnam
• Populārzinātniski rupji par krievu lamuvārdiem
• Vai dzīve nav brīnišķīga?

Kā redzat saraksts nav īpaši liels (apzināti neievietoju saistītus ar IT). Visus šos rakstus mani mudināja uzrakstīt kāda man tobrīd aktuāla doma. Bet šie raksti nav par aktualitātēm. Tās ir dažas pamācības, kas kādam var noderēt, un tās ir dažas pārdomas, kuras varbūt rosinās par kaut ko  aizdomāties. Es zinu, ka tieši šādi raksti ir tie, kas padara mājaslapu, kurā tie ir publicēti, par unikālu un neatkārtojamu. Pēc šādiem rakstiem cilvēki spriedīs par mājaslapu. Un nevis pēc tām n-tajām ziņām, kuras tajā, un gan jau vēl vairākos citos portālos, tiek publicētas ik dienas par tuvākajām aktualitātēm.

Esmu arī pats uzrakstījis varbūt pat dažus simtus ierakstus tīmeklī par kādām aktualitātēm. Bet šodien es atminētos varbūt pēdējos divus tādus ierakstus. Ja vēl nesaprotat, uz kuru pusi es "velku", tad te būs vēl viena doma.

Dažas dienas atpakaļ notika kāds alternatīvās mūzikas festivāls, kuru apmeklēja ap 2000 jauniešu. Varat iedomāties, kādas sajūtas sniedz jaunietim festivāls vasarā 3 dienu garumā, brīvā vaļā palaistiem, praktiski meža vidū ar alu, sabiedrību, peldēm un mīļoto grupu uzstāšanos dzīvajā un citām atrakcijām? Kā jūs domājat, cik ilgā laikā šiem 3 mežonīgas dienas ietekmētiem 2000 jauniešiem būs aktuālas bildes no šī pasākuma? Pateikšu priekšā - apmēram vienu nedēļu. Nedēļu pēc pasākuma publicēt bildes nav jēgas - tās vairs nevienu neinteresē.

Un tieši tas pats notiek ar rakstiem par citām "aktualitātēm". Šādu rakstu "derīguma termiņš" ir apmēram viena nedēļa. Padomājiet nākamreiz, pirms rakstiet par kārtējiem iPhone, HD DVD kodiem un citām tamlīdzīgām "oriģinālām aktualitātēm", par kurām jau ir piemēslots pilns internets, un kurām tāpat pēc nedēļas beigsies "derīguma termiņš". Vai tiešām ir vērts piedrazot savu blogu/mājaslapu ar ierakstu (postu), kurš pēc nedēļas jau būs novecojis un sācis smirdēt, lai gan paspējāt pirmais par to ierakstīt? Vai tiešām atmaksājas tam veltīt savu laiku un pūles, tā vietā, lai papūlētos un uzrakstīt oriģinālu, noderīgu, pārdomas rosinošu, motivējošu rakstu, kurš spēj mainīt cilvēku domas un rīcību?

Man dažreiz kā lasītājam ir ļoti apgrūtinoši izlasīt kādā blogā par kādu aktualitāti, kur nav aprakstīts nekas jauns (ko latvijas blogotājs vulgaris var uzrakstīt par iPhone vai jebkuru citu "gadžetu" tādu oriģinālu, noderīgu un interesantu, ne reizes to neturot rokās, kas nav aprakstīts ārzemju lapās?), bet ir dotas saites uz citu lapu, no kuras ir smelta informācija. Aplūkoju arī to, cerībā atrast ko jaunu - nekā, vēl viena saite... Tā nu es velti tērēju savu laiku meklējoties pa saitēm.

Rakstiet saturīgus rakstus, nevis "postus" par "aktualitātēm", un šos rakstus apmeklēs, uz tiem saitēs un atsauksies arī pēc vienas nedēļas,  pēc divām nedēļām un arī pēc gada. Piemēra pēc, tas pats populārais un, jāatzīst, arī ietekmīgais alistapart.com publicē divus rakstus varbūt pāris reizes mēnesī. Toties tie ir tiešām kvalitatīvi, vērtīgi, oriģināli un attiecīgajām aprindām noderīgi raksti, uz kuriem vēl gadiem ilgi cilvēki atsaucas, saitē un citē.

Šī raksta pirmajā rindkopā gribēju ierakstīt, ka tiem, kam slinkums lasīt visu šo rakstu, var uzreiz doties lasīt kādu citu rakstu, kas mani mudināja uzrakstīt šo tekstu, bet tad pārdomāju. Tas, kuram būs slinkums izlasīt šo tekstu, noteikti neizlasīs arī eksperta lietojamības jomā Džeikoba Nīlsena (Jacob Nielsen) rakstu "Write Articles, Not Blog Postings" (angļu val.). Tā ir obligāta lasāmviela blogotājiem un visiem citiem, kas piepilda (piedrazo?) tīmekļa saturu, vai tikai taisās to darīt! Raksts, kurā ir pierādīts, kāpēc jāraksta raksti, lai celtu savu un savas mājaslapas ietekmi un autoritāti, nevis jāposto ieraksti. Nobeigumā daži izvilkumi no Džeikoba Nīlsena raksta tiem, kas vēl šaubās vai ir vērts lasīt:

SUMMARY:

To demonstrate world-class expertise, avoid quickly written, shallow postings. Instead, invest your time in thorough, value-added content that attracts paying customers.

 

For most sites, the content is not the point. Instead, you want to answer customers' questions as rapidly as possible so that they'll advance in the sales cycle and start buying (or donate, or sign up for your newsletter, or whatever else you want them to do).

Elite, expertise-driven sites are the exception to the rule. For these sites, you don't care about 90% of users, because they want a lower level of quality than you provide and they'll never pay for your services. People looking for the quick hit and free advice are not your customers. Let them eat cake; let them read Wikipedia.

 

Pieprasījums rada piedāvājumu, kur mājaslapu par grašiem izstrādā dizaineris ar kodētāju (+tehniskais direktors, lai skan nopietnāk). Sliktākajā gadījumā statisku lapu, labākajā gadījumā lapu ar satura vadības sistēmu (CMS – content management system) un visdārgākajā (bet bieži ne labākajā) gadījumā lapa ir izstrādāta izmantojot flash tehnoloģiju.

Ne jau vienmēr, bet vairumā gadījumu tā tas ir, jo klientam nav ne mazākās saprašanas, ka mūsdienās arī tīmeklī ir konkurence, un ka nav vairs tīmekļa lietotāji pateicīgi par katru jaunu mājaslapu, kā tas bija deviņdesmito sākumā.

Diemžēl, mājaslapai, kura nav tikai tāpēc, lai būtu, jo arī kaimiņam ir, ir jāveic kāda funkcija, kāds uzdevums. Vienalga, vai jāiepazīstina ar kādu produktu, pakalpojumu, vai tas jāpārdod vai vienkārši tai jābūt firmas vizītkartei internetā. Visbiežāk šo mājaslapas funkciju skaidri nezin ne mājaslapas pasūtītājs, nedz mājaslapas izstrādātāji.

Te nu es atkal uzdūros labam rakstam krievu valodā, par to, kā veidot mājaslapas tehnisko uzdevumu, kas palīdz noskaidrot mājaslapas mērķus, uzdevumus un prioritātes, lai nonāktu līdz vīzijai par to, kā tad mājaslapai būtu jāizskatās un jādarbojas.

Kā jau rakstā ir minēts, tad tehniskā uzdevuma sastādīšanai jābūt maksas pakalpojumam, un tas prasa iemaņas, pie tam katram konkrētam gadījumam ir nepieciešama individuāla pieeja. Jebkurā gadījumā, sastādot tehnisko uzdevumu ir vieglāk sadarboties ar klientu, tāpēc es noteikti ieteiktu iepazīties ar šo rakstu mājaslapu veidotājiem, un izmantot tehniskā uzdevuma sastādīšanu arī savā praksē.

Ievads

Par pamatu šim rakstam es ņēmu pārsvarā gan savu pieredzi, kuru smēlos veidojot jauniešu kultūras portālu HC.LV.

Īsumā par HC.LV apmeklējumu: pašreizējais apmeklējums vidēji ir virs pusotra tūkstoša unikālu apmeklētāju dienā (2 gadu laikā). Šai statistikai ir pozitīva tendence pieaugt par 20% katru gada ceturksni (vismaz tā ir bijis līdz šim). Pieļauju, ka līdz 2008. gadam HC.LV būs ap 2400 apmeklētāju. Apmēram 80% no portāla reģistrētajiem lietotājiem ir vecumā no 15 līdz 25 gadiem (vislielākā koncentrācija vecumposmā no 18 līdz 21 gadam).

Bet nu - par tēmu. Ir daudzas iespējas mājaslapās, no kurām bieži vien ir jēga tikai tad, ja ir sasniegts zināms apmeklētāju daudzums – „kritiskā masa”. Domāju, ka piekritīsiet man, ka, piemēram, nav jēgas no čata mājaslapā, ja mājaslapu apmeklē 10 lietotāji dienā.


Komentēšana

Viena no visbiežāk sastopamajām iespējām mājaslapās ir rakstu komentēšana. Veidojot iespēju komentēt rakstus, jāņem vērā, ka pretēji lapas veidotāja vēlmēm, lietotāji nemaz un tik ļoti nealkst komentēt rakstus.

Tam ir vairāki iemesli:

• Apmēram 80% lietotāju nekomentē rakstus, jo tiem ir grūtības ar pareizo taustiņu atrašanu uz klaviatūras – tos varētu uzskatīt par „tīmekļa patērētājiem”.
• Ir lietotāji, kuriem konkrētais raksts nemaz neinteresē.
• Ir lietotāji, kuri sagaida atbildes reakciju uz savu komentāru, tāpēc tie nekomentēs, ja viņiem liksies, ka šo lapu neviens neapmeklē.
• Ir lietotāji, kuri tieši pretēji - baidās komentēt, jo neviens līdz šim vēl nav iekomentējis un viņi nezina, kāda būs atbildes reakcija – vai viņi būs „izbārstījuši savas pērles cūkām”, vai varbūt viņu komentārs tiks „nolikts no galvas līdz kājām”.
• Un ir, protams, lietotāji, kuri lietas būtībā nemaz nav iedziļinājušies, bet kuriem savu viedokli izpaust vajag – tie ir tie paši nepatīkamākie.

Un tad paliek pēdējais, ideālais variants, kad komentē komentētājs parastais-ikdienišķais, kurš ieraksta savu komentāru daudz nepiedomājot un diezgan veikli atrodot pareizos taustiņus un pat bez problēmām atrod komentāra pievienošanas pogu..

Skaidrs ir arī tas, ka, ja potenciālais komentētājs redzēs, ka kāds cits ir iekomentējis, tad tas radīs zināmu pārliecību, ka šajā lapā notiek rosība, ka viņš nebūs vienīgais „muļķis”, kurš te komentē, un ka viņš pat var cerēt saņemt atbildi uz savu komentāru.

Tagad, ja paskatās uz iemeslu sarakstu, kāpēc cilvēki nevēlas komentēt, vēlreiz, tad nav grūti aptvert, ka komentāru ierakstīs labākajā gadījumā apmēram 5-10% no lietotājiem, ja nebūs citu šķēršļu.

Pie citiem šķēršļiem es uzskatu, piemēram, obligātu lietotāju reģistrāciju, lai komentētu. Cilvēks beidzot ir saņēmies komentēt, bet viņam vēl ir jāreģistrējas! Tur tak aizmirstas visa komentāra doma, kamēr meklē taustiņus uz klaviatūras, lai aizpildītu reģistrācijas datus!


Lietotāju reģistrācija

Lai lietotāji gribētu reģistrēties, arī ir jāsasniedz zināma kritiskā masa ar iemesliem, kāpēc viņiem tas būtu jādara. Vai nu tās ir papildus iespējas, vai nu tie ir draugi, vai kas cits, ko gribās iegūt, bet ko nevar iegūt nereģistrējoties. Cik esmu novērojis, tad cilvēki „izmēģina” vai uzdrošinās piereģistrēties tikai tad, kad tie jūtas piederīgi lapai, vai vērtībām, kuras tā pauž. Arī tad iespējams, ka lietotājs sadūšosies piereģistrēties tikai pēc vairākkārtīgas mājaslapas apmeklēšanas.

Jēga ir tikai no tādiem reģistrētiem lietotājiem, kuri jūtas piederīgi lapai, kuri veido šo lapas kopienas sajūtu (comunity feel). Būtībā tieši šī reģistrācija pastiprina lietotāja piederības apziņu lapai un tās pārstāvētajām vērtībām un idejām. Nav lielas jēgas no reģistrēta lietotāja, kurš ir piereģistrējies tikai tāpēc, lai iekomentētu vienu komentāru, jo bez reģistrācijas to nebija iespējams izdarīt, ja šis lietotājs nekad vairs neatgriezīsies. Šis „lietotājs” tikai lieki aizņems vietu datubāzē un varbūt palīdzēs palielināt lapas fiktīvo statistiku.

Lietotāju reģistrācijas ieviešana mājaslapā ir ļoti atbildīgs solis, kurš ir rūpīgi jāpārdomā. Cerēt, ka var nopelnīt ņemot kādas naudas no „tikai reģistrētajiem lietotājiem pieejamām lapām” mūsdienās ir vairāk kā naivi, ņemot vērā, ka visu nepieciešamo informāciju var atrast turpat blakus Jāņa vai Pētera lapā (sliktākajā gadījumā izmantojot Google), pie tam bez reģistrēšanās, bez maksas un citiem pribambasiem.

Veidojot jauniešu kultūras portālu HC.LV, dažādu diskusiju, pārdomu un pētījumu rezultātā tika izveidots, manuprāt, ļoti optimāls reģistrācijas veids, kas apmierina visus, par ko visvairāk liecina tas, ka citās lapās lietotāji vēlas redzēt „līdzīgi hc” reģistrācijas mehānismu. HC.LV lietotāju reģistrācija tika ieviesta jau kopš lapas apmeklējamība bija apmēram 100 unikāli apmeklētāji dienā.

Nereģistrētie lietotāji HC.LV var lasīt praktiski visu informāciju (ar dažiem izņēmumiem), kas ir pieejama HC.LV, tie var komentēt rakstus. Savukārt reģistrējoties, lietotājam ir papildus iespējas ievietot informāciju par sevi, uzzināt vairāk par citiem reģistrētajiem lietotājiem, komentēt forumā, izmantot papildus dažādas personalizētas iespējas, izmantot čatu, vērtēt citus komentārus, starp citu, lietotāji augstu vērtē iespēju atslēgt reklāmas (tāpēc esam ieinteresēti likt tādas reklāmas, kuras lietotāji nevēlas atslēgt).

Praktiski reģistrējoties lietotājs iesaistās lapas kopienas (comunity) veidošanā. Reģistrēto lietotāju viedokļi komentāros bieži vien ir stipri pārdomātāki, jo ielogojoties lietotājs apzinās, ka viņš uzņemās kaut kādu atbildību un tam ir jāuztur savs gods un „imidžs” citu lietotāju priekšā.


Forums

HC.LV forums kļuva dzīvīgs un aktīvs (gan mazākos apmēros nekā tagad) apmēram pie 100 reģistrētiem (tātad aktīviem) apmeklētājiem dienā (kā jau rakstīju, komentēšana forumā ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem). Lapas apmeklējums uz to brīdi bija apmēram 500 unikāli apmeklētāji dienā.


Čats

Kad lapu apmeklēja apmēram 800 apmeklētāji dienā, tika izveidots čats uz AJAX bāzes, kurš arī ir pieejams tikai reģistrētiem lietotājiem. Pa dienu uz čata izveidošanas brīdi parasti online bija regulāri 2-5 reģistrēti lietotāji. Lai gan sākumā bija šaubas, vai čatu kāds izmantos, tomēr pamazām tas tika pielietots aizvien biežāk un tagad čats ir viena no jauniešu kultūras portāla HC.LV neatņemamām sastāvdaļām, kas ļoti satuvina cilvēkus un veido ļoti stipru piederības sajūtu. Domāju, ka pie mazāka apmeklētāju skaita čatam nebūtu lemts izdzīvot, un tas tiktu noņemts.


Lietotāja profila bilde

Apmēram pie 1000 apmeklētājiem dienā, reģistrētie lietotāji izteica vēlēšanos, ka būtu ļoti jauka iespēja, ja varētu ievietot savā lietotāju profilā bildi, lai varētu redzēt, kā tad kurš izskatās. Ideja tika realizēta un pirmajā vakarā apmēram 20 lietotāji jau bija pievienojuši savam profilam vismaz vienu bildi. Pēc pāris dienām jau vairāk kā 200 lietotājiem bija pievienotas profilā bildes un tagad reti kurš lietotājs, kurš regulāri apmeklē HC.LV nav pievienojis savā profilā bildi. Esmu ievērojis, ka daudzi to izdara bez jebkāda uzaicinājuma vai pamudinājuma jau pie pirmās ielogošanās reizes. Tā ka šo iespēju iespējams vajadzēja un varēja ieviest jau agrāk.


Komentāru vērtēšana

Pēdējā būtiskā iespēja, kas tika ieviesta HC.LV, tā bija komentāru vērtēšana. Nav lielas jēgas ieviest komentāru vērtēšanu, ja lapai ir mazs apmeklējums, jo tādās lapās vērtējums ir ļoti neobjektīvs, ja nav pietiekoši liels vērtētāju skaits. Manuprāt šāda problēma ir pods.lv vērtēšanai, kur katru komentāru novērtē vidēji 1-2 cilvēki.

HC.LV komentāru vērtēšana tika ieviesta un realizēta ar mērķi demokrātiskā veidā uzlabot komentāru kvalitāti, vienlaicīgi palielinot lietotāju iespējas interaktīvi izteikt savu viedokli.

Tātad katrs reģistrētais lietotājs var novērtēt pozitīvi vai negatīvi cita lietotāja katru komentāru vienu reizi. Komentāri, kuri sasniedz negatīvu vērtējumu „-3” nosvītrojas (bet ir salasāmi), bet komentāri, kuri sasniedz pozitīvu vērtējumu „+3” tiek parādīti treknākā šriftā. Pie tam, to lietotāju vērtējums, kuru komentāri tiek vērtēti pozitīvi, iegūst lielāku „svaru” vērtējot citu lietotāju komentārus (piemēram balsojot pozitīvi, viņi pievieno nevis +1 komentāram, bet +1.2). Un otrādi - jo negatīvāk tiek vērtēti lietotāja komentāri, jo mazāk tas var ietekmēt citu komentāru vērtējumu.


Rezultātā lietotāji stipri sāka piedomāt pie tā, lai rakstītu saturīgus, pamatotus komentārus, bez rupjībām un apvainojumiem, jo katrs ir ieinteresēts, lai viņa komentārus novērtētu pēc iespējas pozitīvāk.

Lai izslēgtu „atriebības mēģinājumus”, lietotājiem nav iespējas zināt, kurš, par ko un kā ir nobalsojis. Taču lietotājs var redzēt, cik liels „svars” ir viņa vērtējumam un kā tas mainās, atkarībā no tā, kā tiek vērtēti viņa komentāri. HC.LV šis „svars”, kuru citos forumos varētu nosaukt par „karmu”, ir izteikts skaitliskā formā un nosaukts par „krāniņa garumu” (ar sieviešu kārtas pārstāvju piekrišanu).

Lai gan sākumā likās, ka lietotāji vērtē komentārus negribīgi un šādam vērtējumam nebūs nepieciešamās objektivitātes, tomēr tagad, pēc vairāk kā mēneša, jau var droši apgalvot, ka kritiskā masa ir savākta un viss notiek. Komentāri ar rupjībām diezgan ātri tiek nostrīpoti, jo iegūst negatīvu vērtējumu robežās reizēm līdz pat -10. Arī saturīgi komentāri tiek atbalstīti ar pozitīviem vērtējumiem. Lietotāji, kuri raksta saturīgus un pamatotus komentārus ir „uzaudzējuši garākos krāniņus”, tādā veidā iegūstot iespēju diezgan ātri „noregulēt” jauniņos, kuriem gadās iekomentēt kādu nepārdomātu komentāru.

Izskatās, ka objektivitātes celšanai būs jāpalielina robežas komentāra nostrīpošanai no -3 līdz -5, un komentāra izcelšanai treknā šriftā no +3 līdz +5, jo daudzi lietotāji vairs neizsaka savu vērtējumu, ja redz, ka komentārs jau ir nostrīpots, vai pretēji – izcelts.

Praktiski šī komentāru vērtēšana ir pilnībā aizstājusi komentāru moderatora darbu – ar to tagad nodarbojas portāla aktīvie lietotāji paši. Komentāri praktiski vairs netiek dzēsti – arī negatīvie, tie ļoti labi darbojas kā piemēri, kā nevajag darīt. Ir nācies pat uzklausīt lietotāju lūgumus izdzēst viņu komentārus, jo viņi nevēlas, ka viņu „nesmukie” komentāri ir visiem apskatāmi publiskā telpā.

Sākumā bija doma liegt iespēju komentēt lietotājiem, kuriem „krāniņa garums” ir pārāk īss – tātad lietotājus, kuru komentāri ir novērtēti visnegatīvāk, taču reāli šāda vajadzība nav bijusi vajadzīga, un izskatās, ka arī nebūs.

Komentāru vērtēšana tika ieviesta tad, kad HC.LV portālā pa dienu bija regulāri online 5-15 reģistrēti lietotāji un dienā bija virs 1500 unikālu apmeklētāju (reģistrētie varētu būt apmēram piektdaļa). Uzskatu, ka pie mazāka apmeklētāju skaita šī vērtēšana nebūtu pietiekoši objektīva, lai to varētu reāli izmantot lietotāju darbības ietekmēšanai, bet tas protams ir atkarīgs no lapas kopienas aktivitātes.

Protams, ka vērtēšana, tāpat kā lietotāju reģistrācija, sākotnēji tika uztverta diezgan negribīgi no „veco” lietotāju puses, kā jau tiek uztvertas visas pārmaiņas. Taču tagad, kad lietotāji redz, kādas iespējas sniedz gan vērtēšana, gan lietotāju reģistrācija, daudziem lietotājiem HC.LV portāls nemaz nav iedomājams bez šīm iespējām.


Iekšējās ziņas

Līdz ar komentāru vērtēšanu HC.LV tika ieviesta arī iekšējā ziņu sūtīšana, līdzīgi, kā draugiem.lv vēstules, bet ar iespēju pievienot vēstulēm failus. Nevarētu teikt, ka šī iespēja tiek izmantota ļoti aktīvi (man izskatās, ka visaktīvāk to izmanto lapas veidotāji), taču tā noteikti netraucē un tiek izmantota paralēli publiskajam čatam un forumam.


Nobeigumā

Ceru, ka šis raksts, kurā ir atspoguļota manis reālā gūtā pieredze mazliet palīdzēs mājaslapu veidotājiem reālāk plānot dažādu iespēju ieviešanu, to nepieciešamību un efektivitāti – komentēšanu, komentāru vērtēšanu, lietotāju reģistrāciju, čatu, forumu, dažādas personalizācijas iespējas. Ja ir interese, tad gandrīz visas šeit rakstā pieminētās reģistrēto lietotāju iespējas var izbaudīt reģistrējoties tepat web.hc.lv. (Starp citu, web.hc.lv lietotājvārds un parole ir derīgi arī jauniešu kultūras portālā HC.LV.)

Ja nu kāds ieinteresētais tiešām šo visu pacietīgi izlasīja, tad es gribētu pateikt pašu galveno. Lai arī cik jums būtu apmeklētāju, lapa jāveido katram apmeklētājam, nevis visiem apmeklētājiem. Domājiet globāli, darbojieties lokāli. Arī tad, kad jums ir apmeklētāji mērāmi tūkstošos, pajautājiet vienam jaunajam apmeklētājam – ko viņš sagaida no jūsu lapas? Kāpēc viņš ir šajā lapā? Vai atrod meklēto? Kas nepatīk lapā, un ko vajadzētu uzlabot? Veidojiet jaunas iespējas ar vienu konkrētu lietotāju prātā – kas viņam patiktos, kas viņam pietrūktu pēc tam apmeklējot citas lapas.