Kritiskās masas nozīme mājaslapā

Ievads

Par pamatu šim rakstam es ņēmu pārsvarā gan savu pieredzi, kuru smēlos veidojot jauniešu kultūras portālu HC.LV.

Īsumā par HC.LV apmeklējumu: pašreizējais apmeklējums vidēji ir virs pusotra tūkstoša unikālu apmeklētāju dienā (2 gadu laikā). Šai statistikai ir pozitīva tendence pieaugt par 20% katru gada ceturksni (vismaz tā ir bijis līdz šim). Pieļauju, ka līdz 2008. gadam HC.LV būs ap 2400 apmeklētāju. Apmēram 80% no portāla reģistrētajiem lietotājiem ir vecumā no 15 līdz 25 gadiem (vislielākā koncentrācija vecumposmā no 18 līdz 21 gadam).

Bet nu - par tēmu. Ir daudzas iespējas mājaslapās, no kurām bieži vien ir jēga tikai tad, ja ir sasniegts zināms apmeklētāju daudzums – „kritiskā masa”. Domāju, ka piekritīsiet man, ka, piemēram, nav jēgas no čata mājaslapā, ja mājaslapu apmeklē 10 lietotāji dienā.


Komentēšana

Viena no visbiežāk sastopamajām iespējām mājaslapās ir rakstu komentēšana. Veidojot iespēju komentēt rakstus, jāņem vērā, ka pretēji lapas veidotāja vēlmēm, lietotāji nemaz un tik ļoti nealkst komentēt rakstus.

Tam ir vairāki iemesli:

• Apmēram 80% lietotāju nekomentē rakstus, jo tiem ir grūtības ar pareizo taustiņu atrašanu uz klaviatūras – tos varētu uzskatīt par „tīmekļa patērētājiem”.
• Ir lietotāji, kuriem konkrētais raksts nemaz neinteresē.
• Ir lietotāji, kuri sagaida atbildes reakciju uz savu komentāru, tāpēc tie nekomentēs, ja viņiem liksies, ka šo lapu neviens neapmeklē.
• Ir lietotāji, kuri tieši pretēji - baidās komentēt, jo neviens līdz šim vēl nav iekomentējis un viņi nezina, kāda būs atbildes reakcija – vai viņi būs „izbārstījuši savas pērles cūkām”, vai varbūt viņu komentārs tiks „nolikts no galvas līdz kājām”.
• Un ir, protams, lietotāji, kuri lietas būtībā nemaz nav iedziļinājušies, bet kuriem savu viedokli izpaust vajag – tie ir tie paši nepatīkamākie.

Un tad paliek pēdējais, ideālais variants, kad komentē komentētājs parastais-ikdienišķais, kurš ieraksta savu komentāru daudz nepiedomājot un diezgan veikli atrodot pareizos taustiņus un pat bez problēmām atrod komentāra pievienošanas pogu..

Skaidrs ir arī tas, ka, ja potenciālais komentētājs redzēs, ka kāds cits ir iekomentējis, tad tas radīs zināmu pārliecību, ka šajā lapā notiek rosība, ka viņš nebūs vienīgais „muļķis”, kurš te komentē, un ka viņš pat var cerēt saņemt atbildi uz savu komentāru.

Tagad, ja paskatās uz iemeslu sarakstu, kāpēc cilvēki nevēlas komentēt, vēlreiz, tad nav grūti aptvert, ka komentāru ierakstīs labākajā gadījumā apmēram 5-10% no lietotājiem, ja nebūs citu šķēršļu.

Pie citiem šķēršļiem es uzskatu, piemēram, obligātu lietotāju reģistrāciju, lai komentētu. Cilvēks beidzot ir saņēmies komentēt, bet viņam vēl ir jāreģistrējas! Tur tak aizmirstas visa komentāra doma, kamēr meklē taustiņus uz klaviatūras, lai aizpildītu reģistrācijas datus!


Lietotāju reģistrācija

Lai lietotāji gribētu reģistrēties, arī ir jāsasniedz zināma kritiskā masa ar iemesliem, kāpēc viņiem tas būtu jādara. Vai nu tās ir papildus iespējas, vai nu tie ir draugi, vai kas cits, ko gribās iegūt, bet ko nevar iegūt nereģistrējoties. Cik esmu novērojis, tad cilvēki „izmēģina” vai uzdrošinās piereģistrēties tikai tad, kad tie jūtas piederīgi lapai, vai vērtībām, kuras tā pauž. Arī tad iespējams, ka lietotājs sadūšosies piereģistrēties tikai pēc vairākkārtīgas mājaslapas apmeklēšanas.

Jēga ir tikai no tādiem reģistrētiem lietotājiem, kuri jūtas piederīgi lapai, kuri veido šo lapas kopienas sajūtu (comunity feel). Būtībā tieši šī reģistrācija pastiprina lietotāja piederības apziņu lapai un tās pārstāvētajām vērtībām un idejām. Nav lielas jēgas no reģistrēta lietotāja, kurš ir piereģistrējies tikai tāpēc, lai iekomentētu vienu komentāru, jo bez reģistrācijas to nebija iespējams izdarīt, ja šis lietotājs nekad vairs neatgriezīsies. Šis „lietotājs” tikai lieki aizņems vietu datubāzē un varbūt palīdzēs palielināt lapas fiktīvo statistiku.

Lietotāju reģistrācijas ieviešana mājaslapā ir ļoti atbildīgs solis, kurš ir rūpīgi jāpārdomā. Cerēt, ka var nopelnīt ņemot kādas naudas no „tikai reģistrētajiem lietotājiem pieejamām lapām” mūsdienās ir vairāk kā naivi, ņemot vērā, ka visu nepieciešamo informāciju var atrast turpat blakus Jāņa vai Pētera lapā (sliktākajā gadījumā izmantojot Google), pie tam bez reģistrēšanās, bez maksas un citiem pribambasiem.

Veidojot jauniešu kultūras portālu HC.LV, dažādu diskusiju, pārdomu un pētījumu rezultātā tika izveidots, manuprāt, ļoti optimāls reģistrācijas veids, kas apmierina visus, par ko visvairāk liecina tas, ka citās lapās lietotāji vēlas redzēt „līdzīgi hc” reģistrācijas mehānismu. HC.LV lietotāju reģistrācija tika ieviesta jau kopš lapas apmeklējamība bija apmēram 100 unikāli apmeklētāji dienā.

Nereģistrētie lietotāji HC.LV var lasīt praktiski visu informāciju (ar dažiem izņēmumiem), kas ir pieejama HC.LV, tie var komentēt rakstus. Savukārt reģistrējoties, lietotājam ir papildus iespējas ievietot informāciju par sevi, uzzināt vairāk par citiem reģistrētajiem lietotājiem, komentēt forumā, izmantot papildus dažādas personalizētas iespējas, izmantot čatu, vērtēt citus komentārus, starp citu, lietotāji augstu vērtē iespēju atslēgt reklāmas (tāpēc esam ieinteresēti likt tādas reklāmas, kuras lietotāji nevēlas atslēgt).

Praktiski reģistrējoties lietotājs iesaistās lapas kopienas (comunity) veidošanā. Reģistrēto lietotāju viedokļi komentāros bieži vien ir stipri pārdomātāki, jo ielogojoties lietotājs apzinās, ka viņš uzņemās kaut kādu atbildību un tam ir jāuztur savs gods un „imidžs” citu lietotāju priekšā.


Forums

HC.LV forums kļuva dzīvīgs un aktīvs (gan mazākos apmēros nekā tagad) apmēram pie 100 reģistrētiem (tātad aktīviem) apmeklētājiem dienā (kā jau rakstīju, komentēšana forumā ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem). Lapas apmeklējums uz to brīdi bija apmēram 500 unikāli apmeklētāji dienā.


Čats

Kad lapu apmeklēja apmēram 800 apmeklētāji dienā, tika izveidots čats uz AJAX bāzes, kurš arī ir pieejams tikai reģistrētiem lietotājiem. Pa dienu uz čata izveidošanas brīdi parasti online bija regulāri 2-5 reģistrēti lietotāji. Lai gan sākumā bija šaubas, vai čatu kāds izmantos, tomēr pamazām tas tika pielietots aizvien biežāk un tagad čats ir viena no jauniešu kultūras portāla HC.LV neatņemamām sastāvdaļām, kas ļoti satuvina cilvēkus un veido ļoti stipru piederības sajūtu. Domāju, ka pie mazāka apmeklētāju skaita čatam nebūtu lemts izdzīvot, un tas tiktu noņemts.


Lietotāja profila bilde

Apmēram pie 1000 apmeklētājiem dienā, reģistrētie lietotāji izteica vēlēšanos, ka būtu ļoti jauka iespēja, ja varētu ievietot savā lietotāju profilā bildi, lai varētu redzēt, kā tad kurš izskatās. Ideja tika realizēta un pirmajā vakarā apmēram 20 lietotāji jau bija pievienojuši savam profilam vismaz vienu bildi. Pēc pāris dienām jau vairāk kā 200 lietotājiem bija pievienotas profilā bildes un tagad reti kurš lietotājs, kurš regulāri apmeklē HC.LV nav pievienojis savā profilā bildi. Esmu ievērojis, ka daudzi to izdara bez jebkāda uzaicinājuma vai pamudinājuma jau pie pirmās ielogošanās reizes. Tā ka šo iespēju iespējams vajadzēja un varēja ieviest jau agrāk.


Komentāru vērtēšana

Pēdējā būtiskā iespēja, kas tika ieviesta HC.LV, tā bija komentāru vērtēšana. Nav lielas jēgas ieviest komentāru vērtēšanu, ja lapai ir mazs apmeklējums, jo tādās lapās vērtējums ir ļoti neobjektīvs, ja nav pietiekoši liels vērtētāju skaits. Manuprāt šāda problēma ir pods.lv vērtēšanai, kur katru komentāru novērtē vidēji 1-2 cilvēki.

HC.LV komentāru vērtēšana tika ieviesta un realizēta ar mērķi demokrātiskā veidā uzlabot komentāru kvalitāti, vienlaicīgi palielinot lietotāju iespējas interaktīvi izteikt savu viedokli.

Tātad katrs reģistrētais lietotājs var novērtēt pozitīvi vai negatīvi cita lietotāja katru komentāru vienu reizi. Komentāri, kuri sasniedz negatīvu vērtējumu „-3” nosvītrojas (bet ir salasāmi), bet komentāri, kuri sasniedz pozitīvu vērtējumu „+3” tiek parādīti treknākā šriftā. Pie tam, to lietotāju vērtējums, kuru komentāri tiek vērtēti pozitīvi, iegūst lielāku „svaru” vērtējot citu lietotāju komentārus (piemēram balsojot pozitīvi, viņi pievieno nevis +1 komentāram, bet +1.2). Un otrādi - jo negatīvāk tiek vērtēti lietotāja komentāri, jo mazāk tas var ietekmēt citu komentāru vērtējumu.


Rezultātā lietotāji stipri sāka piedomāt pie tā, lai rakstītu saturīgus, pamatotus komentārus, bez rupjībām un apvainojumiem, jo katrs ir ieinteresēts, lai viņa komentārus novērtētu pēc iespējas pozitīvāk.

Lai izslēgtu „atriebības mēģinājumus”, lietotājiem nav iespējas zināt, kurš, par ko un kā ir nobalsojis. Taču lietotājs var redzēt, cik liels „svars” ir viņa vērtējumam un kā tas mainās, atkarībā no tā, kā tiek vērtēti viņa komentāri. HC.LV šis „svars”, kuru citos forumos varētu nosaukt par „karmu”, ir izteikts skaitliskā formā un nosaukts par „krāniņa garumu” (ar sieviešu kārtas pārstāvju piekrišanu).

Lai gan sākumā likās, ka lietotāji vērtē komentārus negribīgi un šādam vērtējumam nebūs nepieciešamās objektivitātes, tomēr tagad, pēc vairāk kā mēneša, jau var droši apgalvot, ka kritiskā masa ir savākta un viss notiek. Komentāri ar rupjībām diezgan ātri tiek nostrīpoti, jo iegūst negatīvu vērtējumu robežās reizēm līdz pat -10. Arī saturīgi komentāri tiek atbalstīti ar pozitīviem vērtējumiem. Lietotāji, kuri raksta saturīgus un pamatotus komentārus ir „uzaudzējuši garākos krāniņus”, tādā veidā iegūstot iespēju diezgan ātri „noregulēt” jauniņos, kuriem gadās iekomentēt kādu nepārdomātu komentāru.

Izskatās, ka objektivitātes celšanai būs jāpalielina robežas komentāra nostrīpošanai no -3 līdz -5, un komentāra izcelšanai treknā šriftā no +3 līdz +5, jo daudzi lietotāji vairs neizsaka savu vērtējumu, ja redz, ka komentārs jau ir nostrīpots, vai pretēji – izcelts.

Praktiski šī komentāru vērtēšana ir pilnībā aizstājusi komentāru moderatora darbu – ar to tagad nodarbojas portāla aktīvie lietotāji paši. Komentāri praktiski vairs netiek dzēsti – arī negatīvie, tie ļoti labi darbojas kā piemēri, kā nevajag darīt. Ir nācies pat uzklausīt lietotāju lūgumus izdzēst viņu komentārus, jo viņi nevēlas, ka viņu „nesmukie” komentāri ir visiem apskatāmi publiskā telpā.

Sākumā bija doma liegt iespēju komentēt lietotājiem, kuriem „krāniņa garums” ir pārāk īss – tātad lietotājus, kuru komentāri ir novērtēti visnegatīvāk, taču reāli šāda vajadzība nav bijusi vajadzīga, un izskatās, ka arī nebūs.

Komentāru vērtēšana tika ieviesta tad, kad HC.LV portālā pa dienu bija regulāri online 5-15 reģistrēti lietotāji un dienā bija virs 1500 unikālu apmeklētāju (reģistrētie varētu būt apmēram piektdaļa). Uzskatu, ka pie mazāka apmeklētāju skaita šī vērtēšana nebūtu pietiekoši objektīva, lai to varētu reāli izmantot lietotāju darbības ietekmēšanai, bet tas protams ir atkarīgs no lapas kopienas aktivitātes.

Protams, ka vērtēšana, tāpat kā lietotāju reģistrācija, sākotnēji tika uztverta diezgan negribīgi no „veco” lietotāju puses, kā jau tiek uztvertas visas pārmaiņas. Taču tagad, kad lietotāji redz, kādas iespējas sniedz gan vērtēšana, gan lietotāju reģistrācija, daudziem lietotājiem HC.LV portāls nemaz nav iedomājams bez šīm iespējām.


Iekšējās ziņas

Līdz ar komentāru vērtēšanu HC.LV tika ieviesta arī iekšējā ziņu sūtīšana, līdzīgi, kā draugiem.lv vēstules, bet ar iespēju pievienot vēstulēm failus. Nevarētu teikt, ka šī iespēja tiek izmantota ļoti aktīvi (man izskatās, ka visaktīvāk to izmanto lapas veidotāji), taču tā noteikti netraucē un tiek izmantota paralēli publiskajam čatam un forumam.


Nobeigumā

Ceru, ka šis raksts, kurā ir atspoguļota manis reālā gūtā pieredze mazliet palīdzēs mājaslapu veidotājiem reālāk plānot dažādu iespēju ieviešanu, to nepieciešamību un efektivitāti – komentēšanu, komentāru vērtēšanu, lietotāju reģistrāciju, čatu, forumu, dažādas personalizācijas iespējas. Ja ir interese, tad gandrīz visas šeit rakstā pieminētās reģistrēto lietotāju iespējas var izbaudīt reģistrējoties tepat web.hc.lv. (Starp citu, web.hc.lv lietotājvārds un parole ir derīgi arī jauniešu kultūras portālā HC.LV.)

Ja nu kāds ieinteresētais tiešām šo visu pacietīgi izlasīja, tad es gribētu pateikt pašu galveno. Lai arī cik jums būtu apmeklētāju, lapa jāveido katram apmeklētājam, nevis visiem apmeklētājiem. Domājiet globāli, darbojieties lokāli. Arī tad, kad jums ir apmeklētāji mērāmi tūkstošos, pajautājiet vienam jaunajam apmeklētājam – ko viņš sagaida no jūsu lapas? Kāpēc viņš ir šajā lapā? Vai atrod meklēto? Kas nepatīk lapā, un ko vajadzētu uzlabot? Veidojiet jaunas iespējas ar vienu konkrētu lietotāju prātā – kas viņam patiktos, kas viņam pietrūktu pēc tam apmeklējot citas lapas.